Aftas parasti izskatās kā balti plankumiņi uz mutes gļotādas un var būt ļoti sāpīgas.
Aftas bieži rodas lūpu iekšpusē.
Aftas parasti skar mutes gļotādu, bet ne zem tās esošos kaulus. Tās var būt apaļas vai ovālas un rasties gandrīz jebkurā mutes vietā – lūpu iekšpusē, uz aukslējām vai uz mēles vai ap to. Ap aftu malām bieži ir sarkans iekaisuma aplis. Lai gan aftas bieži ir sīkas, tās var būt ļoti sāpīgas un traucēt ikdienas dzīvi.
Aftas parasti sākas kā apsarkuši laukumi. Pēc tam tie pārvēršas par čūliņām, kas klātas ar gaišpelēku membrānu, un ap tām ir sarkanīgs aplis. Aftu veidošanās ir ļoti individuāla – var atšķirties to lielums, skaits un lokalizācija. Dzīšanas ilgums var būt no dažām dienām līdz vairākām nedēļām, un laiks starp čūlu rašanās epizodēm var būt no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem – parasti aftas saglabājas 4–7 dienas un recidivē 2–6 reizes gadā. Aftu izraisītājs nav zināms, tomēr tad, ja aftas ir ilgāk par 10 dienām vai sāk izplatīties plašāk, jākonsultējas ar stomatologu vai ārstu. Aftas var būt citu nopietnu veselības traucējumu simptoms.
Aptuveni 40 % cilvēku ar recidivējošām aftām tās ir arī ģimenes anamnēzē. Tas liek uzskatīt, ka dažiem cilvēkiem ir attiecīga ģenētiska nosliece. Ir arī vairāki citi aftu rašanās riska faktori, un daudzi no tiem ir saistīti ar stresu. Aftas var izraisīt arī lokāla trauma. Tās var izraisīt zobu ārstēšana, asa virsma, piemēram, nolauzta zoba mala, vai pārāk spēcīga zobu tīrīšana.
Aftu radītas sāpes: videi atsegti nervgaļi
Aftu galvenie simptomi ir dedzināšanas sajūta, nieze vai durstīšana un sāpes mutē. Bieži simptomus var pastiprināt runāšana, ēšana un dzeršana – īpaši tad, ja ēdiens ir karsts vai ass vai dzēriens ir skābs. Simptomi rodas jutīgo mutes nervgaļu dēļ. Parasti tie zem virsmas ir labi aizsargāti, bet tad, ja ir aftas, tie ir tieši atsegti kairinātāja iedarbībai.
Visstiprākās sāpes mutē ir dažas dienas tūlīt pēc čūlas sākotnējās izveidošanās un pēc tam, progresējot dzīšanai, atkāpjas. Dažos gadījumos runāšana un košļāšana var radīt diskomfortu. 1–2 dienas pirms čūlu izveidošanās var būt tādi simptomi kā sāpes vai dedzināšanas sajūta. Stipras, bojājuma lielumam neproporcionālas sāpes var ilgt 4–7 dienas.
Ir dažāda veida aftozas čūlas:
sīko aftozo čūlu diametrs ir < 8 mm (parasti 2–3 mm). Tās var rasties mutes dobuma dibenā, uz mēles malām vai pamatnes, vaigu iekšpusē un rīklē. Šī ir aftu galvenā grupa.
Lielās aftozās čūlas ir dziļākas, lielākas (> 1 cm) un saglabājas ilgāk (vairākas nedēļas vai mēnešus) nekā sīkās aftas. Tās ir aptuveni 10 % gadījumu un rodas uz lūpām, mīkstajām aukslējām un rīklē. Šādas aftas var būt kopā ar drudzi un ietekmēt rīšanas un ēšanas spēju. Tās jāizmeklē stomatologam vai ārstam.
Citas aftu formas ir retākas.
Aftu izraisītāji nav noskaidroti, tomēr noteiktos apstākļos tās rodas biežāk nekā parasti. Tālāk ir aprakstīti daži iespējamie ierosinātāji.
Stress ietekmē hormonālo sistēmu un veicina sliktus ieradumus, piemēram, neveselīgu uzturu.
Stress: kad dzīvē ir stresa fāzes, ir iespējami hormonāli traucējumi, turklāt stresa fāzēs mums ir nosliece uz neregulāru un neveselīgu ēšanu.
Infekcija: citas mutes dobuma vai visa organisma infekcijas var vājināt imūnsistēmas spēju reaģēt uz čūlām, tā paildzinot un pastiprinot ar čūlām saistītās problēmas.
Sīkas traumas: aftu veidošanos var ierosināt sīkas traumas, piemēram, ja nejauši sev iekožat.
Alerģiska reakcija: dažreiz recidivējošas čūlas mutē var būt alerģiskas reakcijas izpausme. Iespējamie alergēni ir noteikti pārtikas produkti (piemēram, šokolāde, kafija, zemenes, olas, rieksti, tomāti, siers un ar skābēm bagāti pārtikas produkti), zobu pastas un mutes skalojamie līdzekļi.
Ķīmijterapija: tai pakļautajiem pacientiem ir vājāka imūnreakcija, un arī tādēļ ir lielāks aftu veidošanās risks.