Ir daudzi stresa sajūtas iemesli – aizņemtība, bieži darījumu braucieni un augstas personiskās un apkārtējo prasības. Kā reakcija uz stresu organismā notiek hormonu adrenalīna un noradrenalīna atbrīvošanās, lai mobilizētu cukura un taukvielu rezerves. No tām papildenerģiju saņem skeleta muskulatūra, un vienlaikus tiek vājinātas citas organisma funkcijas, piemēram, imūnsistēmas darbība.
Lai saprastu, kā rodas stresa reakcija, jāņem vērā, ka tā ir akmens laikmeta relikts. Pēdējā miljona gadu laikā mūsu gēni ir mainījušies mazāk par 0,5 %, un mūsu uzvedība joprojām ir līdzīga mūsu priekšteču-mednieku uzvedībai Āfrikas prērijās. Šajā laikmetā stresa reakciju varēja provocēt sastapšanās ar plēsoņu, izraisot cīņas vai bēgšanas reakciju. Tādas stresa reakcijas mērķis ir sagatavot organismu neparastai spriedzei.
Mūsdienu ikdienas stresa faktorus, ar kuriem varam sastapties, var radīt pastāvīgas trauksmes situācija, kas bieži tiek saukta par hronisku stresu. Viens no galvenajiem hroniska stresa iemesliem ir šķietamais uzdevumu izpildei nepieciešamā laika trūkums. Lai gan ikdienas prasības, piemēram, darbs un ģimenes pienākumi, var radīt izteiktu stresu, to dēļ nav nepieciešama pēkšņa hormonu līmeņa paaugstināšanās, kas mūsu priekštečiem bija nepieciešama izdzīvošanai. Ja nav, kam uzbrukt vai no kā bēgt, hormonu papildu atbrīvošanās un uzkrāšanās var izraisīt imūnsistēmas, nervu sistēmas, sirds-asinsvadu sistēmas un gremošanas sistēmas funkciju traucējumus.
Viens no simptomiem var būt aftas – nekaitīgas, tomēr sāpīgas čūliņas mutē.
Mums ir divas iespējas vājināt stresa faktorus. Pirmā iespēja ir izvairīties no situācijām, kas rada stresu – mācīties teikt “nē” sev nevajadzīgām lietām vai tam, ko nevēlaties darīt, un mācīties kontrolēt uzdevumus, izmantojot kalendāra lietojumprogrammu, kas informē par dienā plānoto. Ir viedi kalendāru izmantot arī tam, lai sev pēc lielas aktivitātes periodiem plānotu “pārtraukumus”.
Otra stresa faktoru vājināšanas iespēja ir mācīties kontrolēt stresa situācijas. Vislabākais stresa noņēmējs ir atbilstoša fiziska slodze, jo fiziskā aktivitāte palīdz organismam samazināt stresa reakcijas radītās liekās enerģijas rezerves. Ja jūtaties ikdienas rutīnas nomākts, pat īsa izklaide var palīdzēt nomākt panikas sajūtu. Veltiet brītiņu sev tīkamām lietām un pēc tam atgriezieties pie darba. Jūs jutīsieties atsvaidzināts un labāk spēsiet pavadīt dienas atlikušo daļu.
Sastopoties ar nopietnākām problēmām, sadaliet tās, jo sīkāku apakšproblēmu risināšanas veidi ir atrodami vieglāk. Tikpat būtiski ir pieņemt to, ka Jums ir nepieciešami atslābināšanās periodi. Iespējams, ka vislabākais pasākums ir pilnīga darba un personīgās dzīves nošķiršana. Nedēļas nogalēs Jums jākoncentrējas tikai uz atpūtu, un darījumu e-pasti un zvani jāatstāj līdz pirmdienai.